Svētā Gara darbs mūsu labā

(Autors: Nikodēms Karčevskis, mācītājs emeritus)

“Tā arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam, jo mēs nezinām, kas un kā mums jālūdz, bet Gars pats mūs aizstāv ar bezvārdu nopūtām.” (Rom 8: 26.) ¹⁾

Svētā Gara salīdzinājumi ar vēju, ūdeni un uguni, dažiem liek domās aizmaldīties, ka Svētais Gars ir tikai kāds Dieva spēks, enerģija vai ietekme, nevis Dievības Trešā Persona. Viņi aizbildinās ar to, ka Bībelē taču skaidri rakstīts: “Tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs.” (5 Moz 6: 4.)

Šo jautājumu jānoskaidro, jo no tā ir atkarīga visa mūsu tagadējā un nākošā dzīve. Pirmkārt, Svētais Gars ir Augsta, apzinīga Dievības Persona, kas patstāvīgi runā, liecina, aizlūdz, vada, pavēl un ieceļ amatos. Otrkārt, “Svētā Gara Personības praktiskā nozīme atklājas ļoti skaidri. Ja Gars būtu Dievības Persona, bet mēs Viņu uzskatītu  tikai par bezpersonisku spēku, tad mēs aplaupītu Dievības Personas cieņu, godu un mīlestību, kas Tai pienākas. Bet, ja Svētais Gars būtu tikai ietekme vai spēks, tad mēs varētu mēģināt to iegūt un izmantot savās interesēs. Turpretī, ja mēs atzīstam Svēto Garu par Dievības Personu, tad mēs domāsim, kā Viņam pakļauties, lai Viņš izmanto mūs.” ²⁾ Praviešu Gars skaidri māca: “Mēs nevaram izmantot Svēto Garu. Garam jāizmanto mūs. Ar Svēto Garu Dievs darbojas Savos ļaudīs, ierosinot “gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta”. ³⁾ (Fil 2: 13.) Svētais Gars ir Persona, un ne vien persona, bet Dievišķa Persona. Bībelē rakstīts, ka Viņš ir vienots ar Dievu: “Ananija, kāpēc... tu meloji Svētajam Garam...? Tu neesi melojis cilvēkiem, bet Dievam!” (Ap 5: 3, 4.) “Mums jāatzīst, ka Svētais Gars ir tāpat Persona, kā Dievs ir Persona.” ⁴⁾

Kāpēc Bībelē, jau pašā sākumā, jautājums par Gara Personību nav izteikts skaidrāk? Varam atbildēt, ka Dieva Vārds ir ļoti dziļš un prasa pūles, lai to aptvertu. Atšķirot Bībelē pašu pirmo lappusi, lasām divus pirmos Bībeles teksta vārdus. Šeit mēs jau tiekam iepazīstināti ar kolosālu patiesību, kuru iesācējam grūti pat aptvert: “Iesākumā Dievs...”  Vārda “Dievs” vietā, oriģinālvalodā nav “EL”, bet – ELOHIM – “Dievība” t.i. daudzskaitlī! Nākošajā pantā, lasām: “...Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem.”  No šīs vietas sākot, visā Bībelē, Dieva Gars parādīts piedaloties gan radīšanas darbā – uz zemes, dabā, gan draudzē, cilvēku jaunpiedzimšanā un atjaunotajā dzīvē. Cilvēkiem, kas tolaik dzīvoja daudzdievības maldu vidē, bija jāatklāj Vienīgo, Patieso un Dzīvo Dievu. Tāpēc ar Dievu Tēvu, Dēlu un Svēto Garu mēs tiekam iepazīstināti nevis pilnībā uzreiz, bet pakāpeniski – notikumu gaitā.

Svētais Gars cenšas uzrunāt katru cilvēku

Svētais Gars cenšas darboties pie visiem cilvēkiem, tos morāli modinot celties augšup. Ja kāds uzklausa Garu, tas tiek virzīts tuvāk Dievam, bet kas Viņu noraida, to Gars spiests atstāt savam liktenim, jo viņš neklausa. “Patiesībā Dievs runā vienreiz un arī vēl otrreiz, bet to vairs ļaudis neievēro.” (Īj 33: 14.) “Kristus mūsu Starpnieks un Svētais Gars pastāvīgi aizlūdz par mums. Bet Gars nelūdz tā kā Kristus, kas pienesis Savas asinis. Svētais Gars iedarbojas uz mūsu sirdīm, mudinot lūgt, nožēlot, slavēt un pateikties. Pateicība, kas plūst pār mūsu lūpām, ir rezultāts Gara pieskārienam mūsu dvēseles stīgām, modinot tajā svētas atmiņas, kas rada dvēseles mūziku.” ⁵⁾

Svētais Gars vada grēciniekus pie Kristus

“Bet kurus Viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos Viņš arī aicinājis; un, kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; bet kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis.” (Rom 8: 30.) Aicināšana un taisnošana nav viens un tas pats. Aicināšana – tā ir grēcinieka ierosināšana nākt pie Kristus. Svētais Gars noslēpumainā veidā uzrunā cilvēka sirdi. Vispirms tam jāizprot savs bezcerīgais stāvoklis. Svētais Gars pārliecina par grēku un aicina nožēlot. Ir maldīgi domāt, ka vispirms grēciniekam jānožēlo un jālabojas, un tikai tad var tuvoties Kristum... Bet grēcinieks to nespēj! Tāpēc, sajūtot Dieva Gara aicinājumu, jāsper pirmo soli un jāiet pie Kristus. Visi to nedarīs. Paklausīs tikai tie, kuru sirdis būs tam noskaņotas. Dievs tieši tādus meklē. Ja Svētā Gara aicinājums ir pieņemts, tad grēcinieks nāk pie Kristus, tic Viņam, nožēlo savus pārkāpumus. Ar to ir notikusi atgriešanās jeb jaunpiedzimšana. Kristus ir uzņēmis grēcinieka grēkus uz Sevi, un Viņš tam dāvina Savu personīgo, absolūti tīro taisnību. Tā ir Taisnošana ticībā.

Taisnošana nav tikai grēku piedošana. Tā ir pilnīga grēku atņemšana, tā, it kā tie nekad nebūtu bijuši. Tā ir tukšuma piepildīšana ar Svēto Garu. Tā nozīmē dievišķu apgaismību un prieku Dievā. Tā nozīmē atbrīvotu sirdi no egoisma, un piepildīšanu ar Tēva, Dēla un Svētā Gara iemājošanas svētību. Ja mums būs šīs īpašības, tad draudze būs vienota, dzīva un darbīga. Kristus dāvinātā taisnība ir mīlestības spēks, kas mudina mūs paklausīt visiem Dieva Likumiem.

Svētais Gars ir atkarību un visu ļauno tieksmju apkarotājs

Jēzus sacīja: “Kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā.” (Jāņa 16: 13.) Svētošanās ir Bībeles mācība. Patiesa grēku nožēla un taisnošana vada tālāk pie svētošanas. “Taisnošanu mēs pieņemam īsā laikā, bet svētošana turpinās visā dzīvē.” ⁶⁾ ”Kas Mani mīl, Tas Manus vārdus turēs, un Mans Tēvs to mīlēs, un Mēs nāksim pie viņa un ņemsim pie viņa mājas vietu.” (Jāņa 14: 23.) Praviešu Gars ne velti saka: “Mēs sadarbojamies ar trim Visaugstākajām Debesu Personām, Tēvu, Dēlu un Svēto Garu.” ⁷⁾

Dievs ir paredzējis: ”Ja kāds krīt grēkā, tad mums ir Aizstāvis Tēva priekšā – Jēzus Kristus, kas ir taisns. Viņš ir mūsu grēku Izpircējs...“ (1 Jāņa 2: 1, 2.) Mēs izsūdzam lūgšanā savu nelaimi un no jauna tiekam taisnoti. To nedrīkst nekādā gadījumā ļaunprātīgi izmantot! “Nepieciešams, lai Jēzus ienāktu tavā namā – t.i. sirdī, katru dienu, un šķīstītu to no grēka apgānījuma.” ⁸⁾ Katru grēku mums lūgšanā jāatzīst, nopietni jānožēlo un jāizsūdz Augstajam Priesterim – Jēzum Kristum, kas mūs gaida Debesu Svētnīcas Vissvētākajā vietā. Mums jāizsūdz un jālūdz no visas sirds piedot pārkāpumu un jāapņemas nekad vairs to neatkārtot.

Svētošanas procesā mēs tiksim atbrīvoti no daudziem sliktiem ieradumiem. Mūsu ticība vareni pieaugs. Bet atradīsies kāda “atkarība”, kura ne par ko negribēs no mums šķirties. Cīņa būs grūta, panākumi var aizkavēties... Tieši šeit jāatceras Praviešu Gara padoms: “Grēku var atvairīt un uzvarēt tikai ar Dievības Trešās Personas spēcīgo līdzdalību. Tai nav jānāk kā ierobežotai enerģijai, bet visā Dievišķā spēka pilnumā. Svētais Gars dara iedarbīgu to, kas ir pasaules Pestītāja nopelns. Svētais Gars šķīsta sirdi. Ar Svētā Gara starpniecību ticīgais iegūst dievišķo dabu. Kristus ir devis Savu Garu kā dievišķu spēku, lai varētu uzvarēt visas iedzimtās un iegūtās tieksmes uz ļaunu, un piešķirtu draudzei Savu raksturu.” ⁹⁾

Domās jāpievērš skats Kristum pie Golgatas krusta. Iedomāsimies par sāpēm un pazemojumiem, kādus Jēzus piedzīvoja, dzīvs karājoties naglās kā lielākais noziedznieks, manu un mūsu kopīgo grēku dēļ pie Golgatas krusta. Šajās pārdomās iegūtais pārdzīvojums neļaus mums atkārtot nožēlotos grēkus, jo tas ļoti sāpinātu mūsu dārgo Pestītāju.

“Mums jāpiedzīvo “svaigu atgriešanos” katru dienu. Vakardienas atgriešanās nav pietiekoša šodienai. Ja esam vakar miruši grēkam, tad mūsu „vecais cilvēks” var pacelt savu nesimpātisko galvu šodien.”¹⁰⁾ “Mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.” (2 Kor 3: 18.) “Svētā Gara piešķiršana ir Kristus dzīvības piešķiršana. Tas saņēmēju piepilda ar Kristus īpašībām.”¹¹⁾ “Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu!” (Ebr 12: 14.)

Svētā Gara sadraudzība lai ir ar mums visiem!

______________________________

1) “Jaunā Derība” – 2007.g. izdevums. Rakstu vietas, kurām nav šīs atzīmes, ir no 1965.g. Revidētā Bībeles teksta.

2) Le Roy Froom, “Coming of the Comforter” – 40; Ле Рой Фрум, “Пришествие Утешителя” – 33.

3) GW – 285. “Evaņģēlija kalpi”, latv. nav izd.

4) 7MR – 299. “Publicētie Manuskripti” 7. sēj. No uzrunas studentiem Avondālē, Austrālijā. Latv. nav publ.

5) 1SM – 344. “Izmeklētās Vēstis” 1. sēj.; latv. nav izd.

6) 8BC – 979. “Bībeles Komentāri” 8. sēj.; latv. nav izd.

7) Ev – 617. “Evaņģelizācija”; latv. nav izd.

8) Te – 124. “Atturība”; latv. nav izd.

9) DA – 671. “Laikmetu Ilgas” – 555; (pasvītrotā teikuma daļa precizēta.) RH – 1904. g. 19. maijā; RH - 1908. g. 19. nov.

10)6T – 540. “Liecības Draudzei”, 6. sēj.; latv. nav izd.

11) DA – 805. “Laikmetu Ilgas” – 668.

 

Svētais Gars un mūsu garīgā dzīve

“Svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem !” (1Kor 13:13)

Dārgie lasītāji! Jēzum, mūsu Kungam un Pestītājam ļoti rūpēja Viņa sekotāju pārdzīvojums, kad Viņš būs devies pie Sava Tēva un tie Viņu vairs neredzēs. Dažs cilvēks arī mūsu laikā domā, ja Jēzus dzīvotu šodien, tad gan mums neklātos tik grūti ! Tāpēc Jēzus, pirms došanās uz Ģetzemani, pateica Saviem mācekļiem: “Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi. (Jāņa 14:16); Ceļā uz Ģetzemani, Jēzus to atklāja vēl skaidrāk: “Es jums saku patiesību: tas jums ir par labu, ka Es aizeju. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es To sūtīšu pie jums. Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu (..) jo tie netic Man.” (Jāņa 16:7–9) Tie ir ļoti zīmīgi vārdi. Turpmāk, līdz Kristus Otrajai atnākšanai, Aizstāvja uzdevumu pildīs Svētais Gars. Kaut gan Kristus un Svētais Gars ir pilnīgi vienoti cilvēces glābšanas darbā, tomēr veids ir atšķirīgs.

Jēzus Kristus grūtā cīņā izcīnīja mūsu pestīšanu. Viņš uzņēmās baudīt nāvi mūsu vietā, lai mēs saņemtu Viņa taisnību. Turpretī Svētais Gars dod kristiešiem liecināšanas spēku un veido viņu raksturus Kristus līdzībā, dod spēku visu mantoto un izkopto ļauno tieksmju uzvarēšanai un vieno draudzi par vienu sirdi un dvēseli.

Garīgā dzīve nav iespējama bez Svētā Gara

Svētais Gars ir jaunpiedzimšanas – garīgās dzīvības ierosinātājs. Jēzus teica par Svēto Garu: ”Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.” (Jāņa 3:8) Svētais Gars iedvesmoja Kunga vēstnesi rakstīt: “Dieva Gars savā darbā pie cilvēka sirds ir līdzīgs vējam, kas ir neredzams, bet kura ietekme skaidri redzama un jūtama. Šis atjaunojošais spēks, ko neviena cilvēka acs nespēj saskatīt, rada dvēselē jaunu dzīvību; tas rada jaunu būtni pēc Dieva līdzības. Lai gan Gara darbs ir kluss un nemanāms, tā ietekme ir acīm redzama. Ja sirds ir Dieva Gara atjaunota, par to liecinās dzīve.”(1)

Pēc jaunpiedzimšanas nāk piepildīšana ar Svēto Garu. Vasarsvētkos, kad Gars nāca, tad „visus piepildīja Svētais Gars, un tie sāka runāt svešās mēlēs, kā Gars viņiem deva izrunāt. (..)“Kā gan mēs viņus dzirdam katrs savā dzimtajā valodā ?“ (Apd 2:4, 8; 2007. g. izd.). Un patiesi, jau pirmajā Gara atnākšanas dienā, pēc ap. Pētera aicinājuma „tiem pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu!“ Tā Svētais Gars tos sāka piepildīt ar bagātām garīgām dāvanām. Jēzus bija mudinājis mācekļus lūgt un gaidīt Svēto Garu un tagad tas bija noticis.

Ko nozīmē Svētā Gara piepildījums, jeb Svētā Gara kristība ? Tā ir dievišķā spēka pastāvīga klātbūtne ticīgajā cilvēkā. Svētā Gara piešķiršana ir Kristus dzīvības piešķiršana. „Kristus iemājo mūsos, tikai pateicoties Dieva Garam, kas ticībā uzņemot sirdī – ir mūžīgās dzīvības iesākums.“(2) „Tiem jāatver savas sirdis Svētajam Garam – Viņa (t.i. Kristus) Pārstāvim un jāpriecājas Viņa klātbūtnes gaismā.“(3) „Kungs Jēzus darbojas caur Svēto Garu, jo Viņš (Svētais Gars) ir Viņa (Kristus) pārstāvis. Caur Viņu Kristus iedveš garīgo dzīvību dvēselē, atspirdzinot tās enerģiju labajam, šķīstot to no garīgā aptraipījuma un sagatavo par derīgu Valstības pilsoni.“(4)

„Tajā dienā jūs atzīsiet, ka Es esmu Tēvā un jūs Manī, un Es jūsos.“ (..) „Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs, un Mans Tēvs to mīlēs, un Mēs nāksim pie viņa un ņemsim pie viņa mājas vietu.“ (Jāņa 14:20,23) Mums sevišķi dārgs ir Kristus apsolījums: „Mēs nāksim pie viņa un ņemsim pie viņa mājas vietu“. Tas ir mūsu lielākais prieks, ka ar Svētā Gara piepildīšanu, ticīgā cilvēka dzīvē ir sācies jauns dzīves posms. Viņa sirdī rodas apbrīnojama saskaņa un vienotība ar Dievu Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, kas nekad nebeigsies, ja vien viņš paliks uzticīgs līdz galam. Visi, kas ir vienoti ar Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, būs vienoti arī viens ar otru!

Svētais Gars ir jāielūdz un jāpieņem

“Lūdziet tad nu no Tā Kunga vēlīno un agrīno lietu, un Tas Kungs sabiezinās mākoņus un dos lietus papilnam visiem augiem laukā.” (Cah. 10:1) “Daudzi tic šim apsolījumam un ar vārdiem apliecina, ka tie to ir pieņēmuši, tie runā par Kristu un par Svēto Garu, bet nesaņem nekādu labumu. Viņi nepakļauj savu dvēseli dievišķo spēku vadībai un kontrolei. (..) Tie vēlas paši būt noteicēji, un tādēļ nesaņem šo Debesu dāvanu. Svētais Gars tiek dots tikai tiem, kas pazemīgi cer uz Dievu, kas raugās uz Viņu pēc vadības un žēlastības.”(5) Tāpēc, pirms mēs lūdzam Dievu piepildīt mūs ar Garu, mums vispirms jālūdz palīdzēt atbrīvot savu sirdi no visa tā, kas Tam Kungam nav patīkams. Jo pilnā traukā vairs neko nevar ieliet !

Apbrīnojamajā Jēzus līdzībā par desmit jaunavām, kuras izgāja pretī līgavainim, piecas bija vieglprātīgas, bet piecas – saprātīgas. Pēdējās paņēma līdzi vēl papildus eļļas rezervi. “Ļaužu šķira, kuru simbolizē vieglprātīgās jaunavas, nav liekuļi. Tie ciena patiesību, un ir to aizstāvējuši, taču tie sevi nav pakļāvuši Svētā Gara darbam.”(6) Kristus apgalvoja, ka Svētais Gars paliks pie Viņa sekotājiem pastāvīgi. Šis apsolījums nav pietiekoši novērtēts. Mēs domājam, ka gala laikā Svētais Gars gan jau pats atnāks un visu izdarīs. Rezultāts var būt tāds pat kā Elijas laikā – sausums, neauglība, bads un garīga bojā eja. “Svētā Gara izliešana pār draudzi tiek uzskatīta par nākotnes notikumu, bet draudzei ir priekšrocības to saņemt jau tagad. Meklējiet to, lūdziet pēc tās un ticiet tai. Mums tā ir nepieciešama, un Debesis ilgojas mums to piešķirt.”(7) Dieva Vārds saka: “Lūdziet tad no Tā Kunga vēlīno un agrīno lietu...” Vai mēs jūtam slāpes un izsalkumu pēc Svētā Gara dāvanām ? Kāpēc mēs nerunājam par to un nelūdzam ? Ieklausīsimies, lūdzu, šajā nopietnajā vēstī ! Jēzus taču teica, ka Debesu Tēvs ir labprātīgāks dot Svēto Garu tiem, kas Viņam kalpo, nekā vecāki, kuri vēlas dot labas dāvanas saviem mīļajiem bērniem !

“Viss ir tapis jauns.”

“Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās visu, ko Es jums esmu sacījis.” (..) “Vēl daudz kas Man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest. Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.” (Jāņa 14:26; 16:12,13) Svētā Gara galvenie uzdevumi ir mācīt, atgādināt un vadīt visā patiesībā. Dievs Saviem ļaudīm deva praviešus un vēstnešus. Caur Svēto Garu viņi saņēma svarīgus norādījumus un padomus no mūsu Kunga – Kristus. Tie atvieglo mums dzīvot mūsdienu apstākļos un sagatavoties mūsu mīļā Kunga drīzajai atnākšanai. Dievs Tēvs un Dēls uztur dzīvu kontaktu ar mums – zemes bērniem, pateicoties Svētā Gara pastāvīgajai pārstāvniecībai.

Izlasīsim vēl dažus citātus: “Lasot Rakstus, Svētais Gars runā uz cilvēka prātu un iedēsta sirdī patiesību. Tā Viņš atklāj un izdzen no dvēseles maldus. Ar Patiesības Garu, kas darbojas caur Dieva Vārdu, Kristus dara Sev paklausīgus izredzētos ļaudis.”(8) “Bez Svētā Gara pastāvīgās klātbūtnes un palīdzības, Vārda sludināšana nebūs veiksmīga, jo Viņš ir vienīgais sekmīgais dievišķās patiesības Skolotājs. Patiesība pamodinās sirdsapziņu un pārveidos dzīvi tikai tad, ja to sirdī pavadīs Svētais Gars.”(9) “Atmodai un reformai jānorisinās Svētā Gara vadībā. Atmoda un reforma ir divi dažādi procesi. Atmoda nozīmē garīgas dzīves atjaunošanu, sirds un prāta spēku stimulēšanu un augšāmcelšanos no garīgās nāves. Reforma ir reorganizācija, domu un teorijas, ieradumu un rīcības pārmaiņa. Reforma nekad nedos labos taisnības augļus, ja tā nebūs savienota ar Gara izraisītu atmodu. Atmoda un reforma veiks savu nozīmēto darbu un, to darot, saplūdīs kopā.”(10)

“Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas ir bijis, ir pagājis, redzi viss ir tapis jauns.” (2Kor5:17) Jaunais radījums ir Svētā Gara darba rezultāts, jo “Gara auglis ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Ja dzīvosim Garā, tad arī staigāsim Garā.” (Gal 5:22, 25) Mūsu Pestītājs tika svaidīts ar Svētā Gara mīlestības un prieka eļļu. Kristus mīlestība un prieks ir aizraujošas un “lipīgas” īpašības. Sirds, kurā mīt mīlestība pret Dievu un cilvēkiem, ir neizsakāma prieka pilna, jo tā ir Svētā Gara templis kurā mājo Dievs. Kas to neiegūst, tie kļūst neapmierināti, tiem šķiet, ka kaut kas trūkst, nav garīgā spēka, paliek vienaldzīgi... Vajadzīga personīga reforma, to visu var labot !

Vispirms mēs Svētā Gara pamudināti pieņēmām Kristu par savu Pestītāju un Viņa taisnību. Pēc tam mēs lūdzam Svētā Gara piepildījumu, lai tas būtu mūsos un vadītu turpmāk visā mūsu dzīvē, ne pēc mūsu, bet pēc Dieva prāta. Šajā Svētā Gara piepildījumā ir mūsu garīgais spēks un izturība. “Mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā kunga Gars!” (2Kor3:18)

______________________________________________

Piezīme: autora pasvītrojumi.

1) SC – 57. (“Ceļš pie Kristus” 61 – 62. 2007.g. izd.)

2) DA – 388. (“Laikmetu ilgas” 312)

3) DA – 277. (“Laikmetu ilgas” 220 – 221)

4) AG – 196. (“Dieva apbrīnojamā žēlastība”) Latv. nav izd.

5) DA – 672. (“Laikmetu ilgas” 556.)

6) COL – 411. (“Kristus Līdzības” 255.)

7) LDE – 188. (“Pēdējo dienu notikumi” 168.)

8) DA – 671. (“Laikmetu ilgas” 555.)

9) DA – 671 –672. (“Laikmetu ilgas” 555.)

10) LDE – 189 – 190. (“Pēdējo dienu notikumi” 169 – 170.)

______________________________________________

(Autors: Nikodēms Karčevskis)