Svētais Gars un mūsu garīgā dzīve

Svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem !” (1Kor 13:13)

Dārgie lasītāji! Jēzum, mūsu Kungam un Pestītājam ļoti rūpēja Viņa sekotāju pārdzīvojums, kad Viņš būs devies pie Sava Tēva un tie Viņu vairs neredzēs. Dažs cilvēks arī mūsu laikā domā, ja Jēzus dzīvotu šodien, tad gan mums neklātos tik grūti ! Tāpēc Jēzus, pirms došanās uz Ģetzemani, pateica Saviem mācekļiem: Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi. (Jāņa 14:16); Ceļā uz Ģetzemani, Jēzus to atklāja vēl skaidrāk: Es jums saku patiesību: tas jums ir par labu, ka Es aizeju. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es To sūtīšu pie jums. Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu (..) jo tie netic Man. (Jāņa 16:7–9) Tie ir ļoti zīmīgi vārdi. Turpmāk, līdz Kristus Otrajai atnākšanai, Aizstāvja uzdevumu pildīs Svētais Gars. Kaut gan Kristus un Svētais Gars ir pilnīgi vienoti cilvēces glābšanas darbā, tomēr veids ir atšķirīgs.

Jēzus Kristus grūtā cīņā izcīnīja mūsu pestīšanu. Viņš uzņēmās baudīt nāvi mūsu vietā, lai mēs saņemtu Viņa taisnību. Turpretī Svētais Gars dod kristiešiem liecināšanas spēku un veido viņu raksturus Kristus līdzībā, dod spēku visu mantoto un izkopto ļauno tieksmju uzvarēšanai un vieno draudzi par vienu sirdi un dvēseli.

Garīgā dzīve nav iespējama bez Svētā Gara

Svētais Gars ir jaunpiedzimšanas – garīgās dzīvības ierosinātājs. Jēzus teica par Svēto Garu: Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.” (Jāņa 3:8) Svētais Gars iedvesmoja Kunga vēstnesi rakstīt: “Dieva Gars savā darbā pie cilvēka sirds ir līdzīgs vējam, kas ir neredzams, bet kura ietekme skaidri redzama un jūtama. Šis atjaunojošais spēks, ko neviena cilvēka acs nespēj saskatīt, rada dvēselē jaunu dzīvību; tas rada jaunu būtni pēc Dieva līdzības. Lai gan Gara darbs ir kluss un nemanāms, tā ietekme ir acīm redzama. Ja sirds ir Dieva Gara atjaunota, par to liecinās dzīve.”(1)

Pēc jaunpiedzimšanas nāk piepildīšana ar Svēto Garu. Vasarsvētkos, kad Gars nāca, tad visus piepildīja Svētais Gars, un tie sāka runāt svešās mēlēs, kā Gars viņiem deva izrunāt. (..)“Kā gan mēs viņus dzirdam katrs savā dzimtajā valodā ?“ (Apd 2:4, 8; 2007. g. izd.). Un patiesi, jau pirmajā Gara atnākšanas dienā, pēc ap. Pētera aicinājuma tiem pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu!Tā Svētais Gars tos sāka piepildīt ar bagātām garīgām dāvanām. Jēzus bija mudinājis mācekļus lūgt un gaidīt Svēto Garu un tagad tas bija noticis.

Ko nozīmē Svētā Gara piepildījums, jeb Svētā Gara kristība ? Tā ir dievišķā spēka pastāvīga klātbūtne ticīgajā cilvēkā. Svētā Gara piešķiršana ir Kristus dzīvības piešķiršana. „Kristus iemājo mūsos, tikai pateicoties Dieva Garam, kas ticībā uzņemot sirdī – ir mūžīgās dzīvības iesākums.“(2) „Tiem jāatver savas sirdis Svētajam Garam – Viņa (t.i. Kristus) Pārstāvim un jāpriecājas Viņa klātbūtnes gaismā.“(3) „Kungs Jēzus darbojas caur Svēto Garu, jo Viņš (Svētais Gars) ir Viņa (Kristus) pārstāvis. Caur Viņu Kristus iedveš garīgo dzīvību dvēselē, atspirdzinot tās enerģiju labajam, šķīstot to no garīgā aptraipījuma un sagatavo par derīgu Valstības pilsoni.“(4)

Tajā dienā jūs atzīsiet, ka Es esmu Tēvā un jūs Manī, un Es jūsos.“ (..) „Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs, un Mans Tēvs to mīlēs, un Mēs nāksim pie viņa un ņemsim pie viņa mājas vietu. (Jāņa 14:20,23) Mums sevišķi dārgs ir Kristus apsolījums: „Mēs nāksim pie viņa un ņemsim pie viņa mājas vietu“. Tas ir mūsu lielākais prieks, ka ar Svētā Gara piepildīšanu, ticīgā cilvēka dzīvē ir sācies jauns dzīves posms. Viņa sirdī rodas apbrīnojama saskaņa un vienotība ar Dievu Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, kas nekad nebeigsies, ja vien viņš paliks uzticīgs līdz galam. Visi, kas ir vienoti ar Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, būs vienoti arī viens ar otru!

Svētais Gars ir jāielūdz un jāpieņem

Lūdziet tad nu no Tā Kunga vēlīno un agrīno lietu, un Tas Kungs sabiezinās mākoņus un dos lietus papilnam visiem augiem laukā.” (Cah. 10:1) “Daudzi tic šim apsolījumam un ar vārdiem apliecina, ka tie to ir pieņēmuši, tie runā par Kristu un par Svēto Garu, bet nesaņem nekādu labumu. Viņi nepakļauj savu dvēseli dievišķo spēku vadībai un kontrolei. (..) Tie vēlas paši būt noteicēji, un tādēļ nesaņem šo Debesu dāvanu. Svētais Gars tiek dots tikai tiem, kas pazemīgi cer uz Dievu, kas raugās uz Viņu pēc vadības un žēlastības.”(5) Tāpēc, pirms mēs lūdzam Dievu piepildīt mūs ar Garu, mums vispirms jālūdz palīdzēt atbrīvot savu sirdi no visa tā, kas Tam Kungam nav patīkams. Jo pilnā traukā vairs neko nevar ieliet !

Apbrīnojamajā Jēzus līdzībā par desmit jaunavām, kuras izgāja pretī līgavainim, piecas bija vieglprātīgas, bet piecas – saprātīgas. Pēdējās paņēma līdzi vēl papildus eļļas rezervi. “Ļaužu šķira, kuru simbolizē vieglprātīgās jaunavas, nav liekuļi. Tie ciena patiesību, un ir to aizstāvējuši, taču tie sevi nav pakļāvuši Svētā Gara darbam.”(6) Kristus apgalvoja, ka Svētais Gars paliks pie Viņa sekotājiem pastāvīgi. Šis apsolījums nav pietiekoši novērtēts. Mēs domājam, ka gala laikā Svētais Gars gan jau pats atnāks un visu izdarīs. Rezultāts var būt tāds pat kā Elijas laikā – sausums, neauglība, bads un garīga bojā eja. “Svētā Gara izliešana pār draudzi tiek uzskatīta par nākotnes notikumu, bet draudzei ir priekšrocības to saņemt jau tagad. Meklējiet to, lūdziet pēc tās un ticiet tai. Mums tā ir nepieciešama, un Debesis ilgojas mums to piešķirt.”(7) Dieva Vārds saka:Lūdziet tad no Tā Kunga vēlīno un agrīno lietu...” Vai mēs jūtam slāpes un izsalkumu pēc Svētā Gara dāvanām ? Kāpēc mēs nerunājam par to un nelūdzam ? Ieklausīsimies, lūdzu, šajā nopietnajā vēstī ! Jēzus taču teica, ka Debesu Tēvs ir labprātīgāks dot Svēto Garu tiem, kas Viņam kalpo, nekā vecāki, kuri vēlas dot labas dāvanas saviem mīļajiem bērniem !

“Viss ir tapis jauns.”

Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās visu, ko Es jums esmu sacījis.” (..) “Vēl daudz kas Man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest. Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.” (Jāņa 14:26; 16:12,13) Svētā Gara galvenie uzdevumi ir mācīt, atgādināt un vadīt visā patiesībā. Dievs Saviem ļaudīm deva praviešus un vēstnešus. Caur Svēto Garu viņi saņēma svarīgus norādījumus un padomus no mūsu Kunga – Kristus. Tie atvieglo mums dzīvot mūsdienu apstākļos un sagatavoties mūsu mīļā Kunga drīzajai atnākšanai. Dievs Tēvs un Dēls uztur dzīvu kontaktu ar mums – zemes bērniem, pateicoties Svētā Gara pastāvīgajai pārstāvniecībai.

Izlasīsim vēl dažus citātus: “Lasot Rakstus, Svētais Gars runā uz cilvēka prātu un iedēsta sirdī patiesību. Tā Viņš atklāj un izdzen no dvēseles maldus. Ar Patiesības Garu, kas darbojas caur Dieva Vārdu, Kristus dara Sev paklausīgus izredzētos ļaudis.”(8) “Bez Svētā Gara pastāvīgās klātbūtnes un palīdzības, Vārda sludināšana nebūs veiksmīga, jo Viņš ir vienīgais sekmīgais dievišķās patiesības Skolotājs. Patiesība pamodinās sirdsapziņu un pārveidos dzīvi tikai tad, ja to sirdī pavadīs Svētais Gars.”(9) “Atmodai un reformai jānorisinās Svētā Gara vadībā. Atmoda un reforma ir divi dažādi procesi. Atmoda nozīmē garīgas dzīves atjaunošanu, sirds un prāta spēku stimulēšanu un augšāmcelšanos no garīgās nāves. Reforma ir reorganizācija, domu un teorijas, ieradumu un rīcības pārmaiņa. Reforma nekad nedos labos taisnības augļus, ja tā nebūs savienota ar Gara izraisītu atmodu. Atmoda un reforma veiks savu nozīmēto darbu un, to darot, saplūdīs kopā.”(10)

Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas ir bijis, ir pagājis, redzi viss ir tapis jauns.” (2Kor5:17) Jaunais radījums ir Svētā Gara darba rezultāts, jo Gara auglis ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Ja dzīvosim Garā, tad arī staigāsim Garā.” (Gal 5:22, 25) Mūsu Pestītājs tika svaidīts ar Svētā Gara mīlestības un prieka eļļu. Kristus mīlestība un prieks ir aizraujošas un “lipīgas” īpašības. Sirds, kurā mīt mīlestība pret Dievu un cilvēkiem, ir neizsakāma prieka pilna, jo tā ir Svētā Gara templis kurā mājo Dievs. Kas to neiegūst, tie kļūst neapmierināti, tiem šķiet, ka kaut kas trūkst, nav garīgā spēka, paliek vienaldzīgi... Vajadzīga personīga reforma, to visu var labot !

Vispirms mēs Svētā Gara pamudināti pieņēmām Kristu par savu Pestītāju un Viņa taisnību. Pēc tam mēs lūdzam Svētā Gara piepildījumu, lai tas būtu mūsos un vadītu turpmāk visā mūsu dzīvē, ne pēc mūsu, bet pēc Dieva prāta. Šajā Svētā Gara piepildījumā ir mūsu garīgais spēks un izturība. Mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā kunga Gars!” (2Kor3:18)

______________________________________________

Piezīme: autora pasvītrojumi.

1) SC – 57. (“Ceļš pie Kristus” 61 – 62. 2007.g. izd.)

2) DA – 388. (“Laikmetu ilgas” 312)

3) DA – 277. (“Laikmetu ilgas” 220 – 221)

4) AG – 196. (“Dieva apbrīnojamā žēlastība”) Latv. nav izd.

5) DA – 672. (“Laikmetu ilgas” 556.)

6) COL – 411. (“Kristus Līdzības” 255.)

7) LDE – 188. (“Pēdējo dienu notikumi” 168.)

8) DA – 671. (“Laikmetu ilgas” 555.)

9) DA – 671 –672. (“Laikmetu ilgas” 555.)

10) LDE – 189 – 190. (“Pēdējo dienu notikumi” 169 – 170.)

______________________________________________

(Autors: Nikodēms Karčevskis)