Dieva taisnība

Patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek.” (Mateja 5:18)

Kad Kristus uzsāka savu darbību, sātans Viņam visur stājās pretī un lika lietā visus savus spēkus, lai Viņu pārvarētu. Cīņa risinājās par katru zemes pēdu. Tā sevī ietvēra ļoti daudz. Uz spēles bija liktas ārkārtīgi svarīgas intereses. Bija jāatbild uz šādiem jautājumiem: Vai Dieva likumi ir nepilnīgi un tāpēc grozāmi un atceļami? Vai tie ir nemainīgi? Vai Dieva pārvalde ir stabila un droša? Vai tā nav jāmaina? Atbildes uz šiem jautājumiem bija jādod visa plašā nekritušā Visuma iedzīvotājiem.

Sātans sekoja Dieva Dēlam no silītes līdz krustam. Kārdinājumi Kristum uzbruka līdzīgi vētras brāzmām. Taču, jo nežēlīgāka izvērtās cīņa, jo pilnīgāk Viņš iepazina kārdināšanas, kas pastāvīgi uzbruka cilvēkiem, jo labāk Viņš varēja sagatavoties palīdzēt kārdinātiem cilvēkiem.

Pārbaudījumu smagums, caur kuriem gāja Kristus, bija proporcionāls mērķim, kas Viņam bija jāaizsniedz vai neveiksmes gadījumā jāzaudē. Te bija ietvertas ne tikai vienas pasaules intereses. Šī zeme kļuva par kaujas lauku, bet cīņas rezultāti ietekmēja visas Dieva radītās pasaules... Sātans centās panākt, lai izskatītos, ka Viņš cīnās par mūsu Visuma brīvību.

Pat Kristum karājoties pie krusta, ienaidnieks bija apņēmies tā sagrozīt un viltot Viņa vārdus, lai visi justos pārliecināti par Dieva likumu tirānisko dabu. Kristus apbēdināšanai viņš personīgi izdomāja vajadzīgo viltu, izplānoja ikkatru ļaunumu un satrauca cilvēku prātus. Viņš skubināja cilvēkus izteikt nepatiesus apvainojumus pret būtni, kas bija darījusi tikai labu. Viņš iedvesmoja nežēlīgus darbus, kas pavairoja nevainīgā un svētā Dieva Dēla ciešanas.

Ar šo savu rīcību sātans izkala ķēdi, ar kuru viņš pats tika saistīts... Nekritušais Visums varēs apliecināt Dieva taisnīgumu sātana iznīcināšanā. Debesis pašas redzēja, kādas tās kļūtu, ja viņš būtu tajās palicis...

Dieva likumu negrozāmība tika nopamatota dziļi ne tikai šīs pasaules nedaudzo un ierobežoto radījumu prātos, bet visa Debesu Visuma iedzīvotāju prātos... Vienā balsī tie teica Dievu kā taisnu, žēlojošu un pašaizliedzīgu.

(Autors: Elena Vaita)