Ījabs

(Autors: Īzaks Kleimanis)

Lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies.” (1. Pētera 1:7)

Katra cilvēka ticībai un mīlestībai ir jātiek pārbaudītai. Tas, kas nav pārbaudīts, tas ir nevērtīgs, tas ir arī sajaukts ar kaut ko. Jo tikai pārbaudē var attīrīties. Kā notiek šī pārbaude?

Ir tāda grāmata Bībelē, no 66 grāmatām viena, kura par šo jautājumu runā. Galvenokārt par cilvēka pārbaudījumiem. Un tā ir Ījaba grāmata.

Ījabs ir viena no izcilākajām personībām, kas aprakstīta Bībelē. Mēs tur atrodam arī citas ievērojamas personas. Tās ir arī ievērojamas ar savu izcelsmi, ar saviem sakariem ar Dieva lietu, ar Dieva draudzi. Un par Ījabu mēs neko tādu nezinām. Nav aprakstīts, kādā laikā viņš dzīvoja. Nav aprakstīts, pie kādas tautas viņš piederēja. Nav arī aprakstīts, vai viņam bija kādi sakari ar Dieva tautu, ar Dieva ļaudīm. Mēs neko tādu par viņu nezinām. Bet ievērojams viņš ir tieši ar savu personīgo dzīvi.

Dieva liecība par viņu ir aprakstīta Ījaba 1:8. „Un Tas Kungs sacīja sātanam: "Vai tu esi ievērojis Manu kalpu Ījabu, ka nav virs zemes neviena tāda kā viņš? Šis vīrs ir sirdsskaidrs un taisns; viņš bīstas Dieva un vairās no ļauna."”

Tiešām nav otra tāda cilvēka, ka Dievs par viņu tā varētu sacīt. Viņš ir viena no gaišākajām figūrām Vecajā Derībā. Mēs atrodam daudzus citus, kas bija Dievam mīļi, bet pie katra, pie mūsu sentēva Ābrahāma un varbūt arī praviešiem, par kuriem mēs domājam – nu kā viņš, pravietis būdams, tā varēja darīt? Un Ījabs nebūt nav mazs salīdzinot arī ar mūsu garīgo līmeni. Un tas, ko Dievs par viņu saka: „Taisns, dievbijīgs, sirdsskaidrs.” Jā, ko tas nozīmē – sirdsskaidrs? Ka viņš var Dievu redzēt. Viņš ir nobriedis debesīm. Bet šim briedumam, šim līmenim bija tikai viena vaina. Ka tā vēl nebija pārbaudīta. Šis līmenis vēl bija jāpārbauda. Un mēs atrodam Ījaba grāmatas pirmajās nodaļās, kā Ījabs pārcieta trīs pārbaudījumus. Un mēs varam redzēt, ka šie trīs pārbaudījumi lielākā vai mazākā mērā, tas ir vairāk vai mazāk asā veidā ir jāiztur katram Dieva bērnam.

Nu, pirmais bija lieli materiāli zaudējumi. Jūs atceraties, viņam bija ēzeļi un kamieļi, un vērši, un daudz kas cits. Un pēkšņi viņš vienā dienā to zaudēja. Mēs lūdzam, lai Dievs svētī mūsu īpašumus, lai Dievs svētī mūsu namus, lai Dievs svētī mūsu roku darbu. Bet kas mums kādreiz ir jāpiedzīvo? Kā mūsu lūgšana netiek ievērota. Un mēs kaut ko zaudējam. Mēs ciešam zaudējumus, neveiksmes. Tas ir jāpiedzīvo katram Dieva bērnam. Jo mūsu ticībai ir jātop pārbaudītai.

Sātans saka: „Viņš tic tāpēc, ka Tu visu viņa īpašumu kā ar žogu esi aptaisījis. Un šī žoga dēļ viņš tic. Kāpēc viņam neticēt? Ja viņam ir liels labums no savas ticēšanas.” Un tāpat sātans saka par tevi un par mani. Un tāpēc ir jānotiek neveiksmēm un zaudējumiem, un materiālie plāni neizdodas.

Mēs lasām par nākamo pārbaudījumu. „Kamēr tas vēl runāja, atnāca kāds cits un sacīja: "Tavi dēli un tavas meitas ēda un dzēra vīnu sava pirmdzimtā brāļa namā. Un redzi, liela vētra nāca no tuksneša un sagrāba namu aiz visiem tā četriem stūriem; tas sagruva uz jauniešiem, un tie bija pagalam. Es vienīgais izglābos, lai tev to paziņotu."” (Ījaba 18:19) „Tad sātans aizgāja no Tā Kunga un piemeklēja Ījabu ar ļaundabīgiem augoņiem no viņa kāju pēdām līdz viņa matu galiem.” Ja mēs savā dzīvē piedzīvojam kādus materiālus zaudējumus, mēs kurnam, mēs pārdzīvojam. Bet ja tagad slimība vai nāve ienāk mūsu ģimenē, mūs pašus piemeklē slimība, nespēks, tad mēs sakām – tie materiālie zaudējumi, tas ir nieks. Es būtu gatavs vēl vairāk zaudēt, lai tikai es būtu vesels, tomēr nav neviena ticīgā, kuram nebūtu jāpiedzīvo arī šis pārdzīvojums lielākā vai mazākā mērā. Cits daudz ko piedzīvo jaunībā un cits – vēlāk. Bet katram ir jāpiedzīvo, ka sātans aiztiek to, kas mums ir visdārgākais, mūsu ģimenes locekļus un arī mūsu pašu miesu.

Un trešais veids, kā Ījabs tika pārbaudīts, tas ir aprakstīts 2. nodaļas 11. pantā. „Kad trīs Ījaba draugi dzirdēja par šo nelaimi, kāda pār viņu bija nākusi, tie sataisījās ceļam, ikviens no savas dzīves vietas, - temanietis Ēlifass, šuahietis Bildads un naamatietis Cofars. Un tie vienojās savā starpā kopā noiet pie Ījaba, lai viņu pažēlotu un mierinātu.”

Gandrīz visas 42 nodaļas apraksta to, ko šie draugi viņam sacīja. Un kā viņi iepriecināja Ījabu? Mēs zinām, ka tas bija liels pārbaudījums Ījabam. Draugi bija labi cilvēki, bet viņi maz ko saprata. Un viņiem likās, ka Ījabam ir kāds slepens grēks. Un viņi centās noteikti pierādīt, ka viņam ir kādi slepeni grēki. Nu, nav zināms, vai šiem draugiem patiktu, ja Ījabs sāktu teikt, ka viņiem ir kādi slepeni grēki, bet Ījabs nebija uz to spējīgs, jo viņš bija sagrauzts un arī slims.

Bet šie draugi nemitējās ilgi. Kamēr Dievs pats viņus neapklusināja. Un kamēr viņi sāka kaut ko vairāk saprast no Dieva patiesības un kamēr viņu sirdīs neradās lielāka līdzjūtība pret savu draugu Ījabu. Vai šis trešais pārbaudījums arī ir jāpārdzīvo Dieva bērniem? Jā noteikti, lielākā vai mazākā mērā. Mums ir jāpiedzīvo arī tas, ka mūs pārprot, mūs nepatiesi apvaino. Nu tas arī nav viegls pārbaudījums. Un dažreiz liekas, dažreiz mēs arī sakām, ka mēs daudz ko pieciestu – vajāšanas un arī ienaidnieka zaimus, bet, ka mūsu labākie draugi, labi domādami, mūs pārprot, to ir grūtāk panest. Bet tomēr arī tas ir jāiztur. Jo mūsu ticībai ir jātiek pārbaudītai.

Mūsu Pestītājs to visu panesa. Viņam neatņēma, bet viņš pats atdeva visu savu debesu godību. Un šī krituma diena nebija mazāka par to dienu, kad Ījabs zaudēja savus īpašumus. Bija diena, kad Jēzus zaudēja savas godības drēbes. Viņš zaudēja eņģeļu pielūgšanu. Viņš zaudēja to, ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis. Tas viss viņam piederēja. Bet bija jānāk kādai dienai, kad Viņš visu to nolika un izrādījās nevarīgs Betlēmes kūtī.

Viņš piedzīvoja arī to, ka Viņu sita, Viņu apsmēja. Viņš bija sāpju vīrs, kas bija pilns sāpju un vājības. Viņu zaimoja, un to darīja Viņa paša tauta. Un arī viņa mācekļi, tie, kas sauca „Rabi” un atzina Viņu par pasaules Glābēju, arī tie bija bieži neapmierināti, jo mācekļi nebija spējīgi saprast Dieva nodomus. Ja mēs biežāk domātu un pieminētu Jēzus ciešanas, Viņa zaudējumus, un ja mēs biežāk salīdzinātu ar Ījaba ciešanām un padomātu par to, ka Ījabs bija mums līdzīgs, tad mēs noteikti būtu stiprāki pārbaudījumos.

Katrā ziņā es iesaku katram no mums, ja jums ir grūti, ja jūs nevarat saprast, kas notiek jūsu dzīvē, lasiet Ījaba grāmatu. Atcerieties Ījaba pārdzīvojumus, un daudz kas kļūs skaidrāks tavā un manā dzīvē. „Raugi, mēs teicam svētīgus tos, kas ir izcietuši. Par Ījaba pastāvību jūs esat dzirdējuši un redzējuši, kāds ar viņu ir bijis Tā Kunga galamērķis, jo Tas Kungs ir žēlsirdīgs un apžēlotājs.” (Jēkaba 5:11)

Jēkabs raksta, lai mēs uzlūkojam Ījaba pacietību un uzlūkojam viņa pārbaudījuma galu, kādu šiem pārbaudījumiem Kungs ir devis. Nu kāds bija viņa pārbaudījuma gals? „Un Tas Kungs svētīja Ījaba beidzamās mūža dienas vairāk nekā viņa dzīves sākumu; un viņam piederēja četrpadsmit tūkstoši sīklopu un seši tūkstoši kamieļu, un tūkstotis jūgu vēršu, un tūkstoš ēzeļu mātes. Un viņam dzima no jauna septiņi dēli un trīs meitas.” (Ījaba 42:12, 13)

Nu, tas, kas ir rakstīts par Ījabu, tas mūs neapmierinātu, ja tas būtu viss, ko Dievs viņam ir devis. Jo mēs saprotam, mantu var atgūt. Tagad viņam varbūt vairs nebija žēl, kad viņam bija tie jaunie ēzeļi, ka viņš tos sadegušos un nolaupītos vairs nežēloja. Viņš pats arī bija kļuvis vesels. Viņa ģimene piedzīvoja jaunus dēlus un meitas, bet tie, kas bija agrāk, vai to nebija žēl? Un arī otra lieta – tas, ko viņš ieguva – uz cik ilgu laiku viņš to ieguva. Mēs nezinām, bet mēs saprotam, bija diena, kad Ījabs atkal zaudēja visu. Viņam vairs nepiederēja nekas. Un nevarēja redzēt un bija jāšķiras no saviem dēliem un skaistajām meitām.

Bet ja Jēkabs saka: „Lūkojaties uz to galu.” Mēs gribam lūkoties uz priekšu, gribam lūkoties uz to dienu, kad Ījabs sastapsies arī ar saviem mirušajiem bērniem. Kad viņš saņems jaunu miesu, kas vairs nekad neies kapā. Un kad viņam piederēs debesu godība un viņam nebūs jātrīc un jādreb, ka viņam atkal tas būtu jāzaudē. „Jo tāpat, kā mēs ticam, ka Jēzus ir nomiris un augšāmcēlies, Dievs arī aizmigušos caur Jēzu vedīs godībā kopā ar Viņu.” (1. Tesaloniķiešiem 4:14)

Un no šī skata uz katra pārbaudījuma galu mēs gūsim lielu skaidrību. Jo ne vienmēr cilvēks, zaudējis kaut ko dzīvē, atgūst savu bagātību, ne vienmēr viņš atgūst savu veselību. Un pavisam reti gadās, ka, zaudējot visu iedzīvi, to atkal atgūst, kā tas bija iepriekš. Bet Dievs mums apsola, ka mūsu pārbaudījumiem būs atrisinājums. Un šis atrisinājums būs visai pilnīgs. Pēdējā laikā tiks pārciestas lielas ciešanas, briesmas un zaudējumi. Un tad Dievs parāda, kā šie cilvēki, kas ir izgājuši cauri šim pēdējam laikam, būs debesīs. Un kā viņi sastapsies ar tiem cilvēkiem, kas jau agrāk bija nomiruši.

Un tur tie, kas ir agrāk bijuši, jutās tiem, kas piedzīvojuši pēdējās ciešanas. Viņi teiks: „Pastāstiet mums, ko jūs esat piedzīvojuši, cīnoties par Dieva lietu, cīnoties par uzticību pēc tam, kad mēs bijām aizgājuši dusēt. Un jūs tajos briesmīgajos laikos esat palikuši vieni.” Un tie, kas nāca caur lielām bēdām, viņi gribēs kaut ko stāstīt, bet, kad viņi uzlūkos debesu godību, tad viņi nestāstīs neko. Jo tās ciešanas izliksies niecīgas. Un viņi atbildēs tikai tādus vārdus: „Brāļi, tomēr diezgan viegli debesis iegūt.” Un mēs ticam, ka, ja mēs kādreiz sastapsimies debesīs ar Ījabu un ja mēs jautāsim: „Nu kā tad tas tev bija? Tik ļoti daudz tu zaudēji. Un kāda bija tava slimība un kā tas bija, ka tavi draugi tevi nesaprata?”, tad, kā jūs domājat, ko Ījabs atbildēs? Es domāju, tos pašus vārdus. Viņš sacīs: „Diezgan viegli ir debesis iegūt.”

Pacietieties arī jūs, stipriniet savas sirdis, jo Tā Kunga atnākšana ir tuvu.” (Jēkaba 5:8) Mūsu pārbaudījumiem un mūsu jautājumiem tiks dots pilnīgs atrisinājums. Šodien mēs tikai kaut ko saprotam, kādēļ ir jācieš. Bet tuvojas diena, kad katram jautājumam būs atrisinājums. Un šis atrisinājums būs tāds, ka mēs atzīsim, ka diezgan viegli ir debesīs nokļūt. Lūgsim pēc pacietības. Lai mums būtu pacietība raudzīties uz šo dienu. Un pacietībā sagaidīt šo dienu un palikt uzticīgiem. Lai Dievs uzklausa mūsu lūgšanas!