Ieskatīties Jēzus sirdī

(Autors: Alfrēds Jākobsons)

Ievads

Jāņa 17:1-26

Lūgšana ir sirds atvēršana Dievam kā Draugam. Tā ir nepieciešama ne tādēļ, lai Dievam darītu zināmu, kas mēs esam, bet gan tādēļ, lai Kungs mūs darītu spējīgus Viņu pieņemt. Lūgšana nenoved Dievu pie mums, bet mūs paceļ augšup pie Viņa.” (E.G.V. SC 80.lpp.latv.val.)

Ja vēlamies daudz dziļāk ieskatīties Jēzus mīlošajā sirdī, tad mums ir jādzird Viņa sirds lūgšana Tēvam pirms lielās, izšķirošās cīņas Ģetzemanē. Mums ir arī dziļi jāizprot, cik svarīgi ir būt tuvās mīlestības attiecībās ar Jēzu un vienam ar otru laikā, kad gribam piedzīvot Svētā Gara atmodu, piedalīties Dieva darba noslēgumā un būt gatavi Kunga atnākšanai godībā.

I Kāpēc Jēzum vajadzēja lūgt?

II Lūgšana par Sevi

III Lūgšana par mācekļiem

IV Lūgšana par draudzi visos laikos

V Lūgt tā kā Jēzus lūdza – uzvaras noteikums

I

1. Jēzum Viņa cilvēcīgajā dabā visā pilnībā bija jāpiedzīvo visnežēlīgākās kārdināšanas cīņā par mūsu glābšanu: Ebr.2:17,18; 4:15

2. Jēzus pastāvīgi lūdza Dievu. Jāņa 5:19, 30; 6:38; 8:29.

- lai saņemtu pastāvīgi jaunus spēka krājumus kalpošanai un cīņai pret kārdināšanām;

- lai uzturētu nepārtrauktu savienību ar savu Tēvu debesīs;

3. Lūgšana Jēzum bija kā vislielākā nepieciešamība un priekšrocība. Tā sniedza Svētā Gara piepildījumu, prieku un jaunu spēku. Tas arī noteica Viņa panākumus cīņā ar tumsības spēkiem. Ap.d.10:38

4. Cik gan daudz būs to, kas būs izglābto vidū, pateicoties Jēzus lūgšanām un aizlūgšanām! Jes.53:11,12.

II

1. Jēzus zemes dzīvē Viņa mīlestības kulminācijas punkts bija Golgātas krusts. Tā bija Viņa pagodinājuma un uzvaras vieta, kas dod cerību un drošību ikvienam grēciniekam. Jāņa 12:32

Šeit tika pilnībā

- atklāts svētā Dieva raksturs;

- pasludināta Dieva valstības daba un raksturs;

- sagatavots glābšanas ceļš grēciniekam pie Dieva;

(ASV kara ministrs Stantons, kas prezidenta Ā. Linkolna dzīves laikā bija bieži negatīvi izteicies un nicinājis prezidentu, stāvot pie mirušā Ā. Linkolna ar asarām acīs sacīja: ”Šeit guļ pats lielākais vadonis, kādu pasaule jebkad ir redzējusi.”) Cik vēl vairāk varam sacīt par Jēzu, jo tikai Viņš ir uzvarējis grēku, sātanu un nāvi. Viņš ir dzīvs mūžīgi mūžam.

2. Kristus krusts bija Viņa kalpošanas piepildījums. Viņš dedzīgi lūdza, lai Tēvs pagodina Dēlu, lai atļauj Viņam ciest mūsu grēku dēļ visdrausmīgākās ciešanas un tā Viņš vēlas pagodināt savu mīļoto Tēvu. (Jāņa 17:1) Tas piepildījās: Mat.27:46; Lūk.23:34, 39-46

3. Bet Jēzus lūgšana pēc pagodināšanas neaprobežojās tikai ar krustu, bet Viņš domāja par savu augšāmcelšanos un pagodināto stāvokli pie Tēva labās rokas. Jāņa 17:1-5 Nē, tas nav Viņa paša labuma dēļ, bet mūsu labā, lai Jēzus – mūsu Augstais Priesteris pabeigtu atpestīšanas darbu līdz galam. Tikai Jēzus Augstais Priesteris var grēciniekus taisnot, palīdzēt cīņā pret kārdināšanām un sagatavot to raksturus Dieva raksturam līdzīgus, lai tie mūžīgi dzīvotu svētā Dieva klātbūtnē. Rom.5:8-10; 8:32-37; Efez.5:25-27

4. Mūsu mūžīgā izglābšana cieši saistīta ar ticību Jēzum, kurš nāvi ir uzvarējis – augšāmcēlies kā mūsu pagodinātais Kungs un Glābējs. Ticēt Dievam un Jēzum nozīmē – atzīt un pazīt. Tas nav tikai teorētiski to zināt, bet ar visu sirdi dziļi ticībā un mīlestībā pieķerties Viņam kā vienīgajam, patiesajam un dzīvajam Dievam. Atzīt Dievu, t.i., piedzīvot tik dziļu savstarpējo sapratni un prieku, baudīt prāta, dvēseles un sirds intimitāti, ko izteic vistuvākā sadraudzība starp Dievu un cilvēku. Ps.63:2-9; Ps.73:23-28

III

1. Aizkustinoši ir tas, kā Jēzus savam Tēvam lūgšanā sniedz atskaiti par savu darbu savu mācekļu labā: Jāņa 17:6-8

- Jēzus ar savu attieksmi, ar savu dzīvi un mācību ir darījis zināmu Tēva Vārdu (Tēva rakstura īpašības) Jāņa 1:14,18;

- tie, kuri iepazina un pieņēma ticībā Dieva žēlastību un patiesību, kuri bija gatavi atstāt savus grēkus, savus maldīgos uzskatus, spēja paklausīt Dieva vārdiem un sekot Jēzum. Tas vienmēr ir bijis un būs saistīts ar sevis aizliegšanu, ar sava krusta uzņemšanu mīlestībā uz Jēzu. Mat.11:28-30; 16:24-26;

- bet tie, kuri atsakās sekot Jēzus padomam, priekšzīmei un paliek savā grēkā, pazaudē visu – ticību un mīlestību, mūžīgo dzīvību. (pazušanas dēls ir kā biedinošs piemērs: Jāņa 17:12; 12:4-6)

2. Jēzus ne tikai atklāja Tēva Vārdu, ne tikai runāja un mācīja no Tēva vārdiem: Jāņa 8:28, bet arī spēja paklausīgos pasargāt no ienaidnieka varas un maldībām.

3. Jēzus priecājās, ka Viņa mācekļi atzinuši Viņa sūtību, ciešo saistību ar Tēvu un ka Viņš ir pagodināts savos mācekļos ar uzskatu, rakstura un dzīvesveida izmaiņu . Jāņa 17:7-10; Mat.16:16,17; Tas nenozīmē, ka mācekļi jau ir kļuvuši pilnīgi, bet Jēzus raugās uz viņiem ar cerību un runā ar iedrošinājumu.

4. Mēs redzam Jēzus rakstura cēlumu, jo Viņš uzskata mācekļus kā Tēva brīnišķo dāvanu, kuru dēļ Viņš sevi ziedo, svētījās nāvē! Jāņa 17:19

5. Jēzus sevišķā lūgšana par mācekļiem ir sirsnīga uzticēšanās Tēvam, mācekļu nodošana Tēva gādībai un apsardzībai: Jāņa 17:11,15-17;

- lai viņi pazītu un vēl vairāk iepazītu Tēva Vārdu – Tēva mīlošo sirdi, Dieva rakstura godību;

- lai viņi būtu svētīti Dieva vārdu patiesībā un būtu patiesā vienprātībā, kuras pamatā ir mīlestība un labprātīga paklausība.

IV

1. Jēzus lūgšanā ir ietverti visu laikmetu Dieva bērni. Viņa sirsnīgā vēlēšanās ir, lai visi ir tādā vienprātībā gan mācības, gan motīvu, gan mērķu un darbības ziņā kā tas ir redzams pie Tēva, Dēla un Svētā Gara. Jāņa 17:20-23;

2. Tas ir Jēzus pagodinājums, ja Viņa mācekļi ar patiesu izpratni par citu vajadzībām, tos pieņem, uzupurējas viņu labā.

Tā ir spēcīga liecība, tas ir brīnums pasaulei, ja Dieva bērni pārvar visdažādākos aizspriedumus, ja viņi mīl citus neatkarīgi no to reliģiskās pārliecības, valodas, kultūras, tautības un rases, neatkarīgi no viņu pagātnes un tagadējā stāvokļa. Mums jājautā: „ vai esam šādu stāvokli jau sasnieguši un ja nē, tad kāpēc nē? Ko darīt , lai to piedzīvotu?”Ap.d.1:8; Rom.5:1-5; Ap.d.2:36-47

3. Tas, par ko lūdza Jēzus, ir lai Viņa mācekļi liecinātu pasaulei un tā ticētu, ka Dievs tik ļoti mīl šo pasauli – visus cilvēkus. Jāņa 3:16

4. Kristus lūgšanā dzirdam, ka Viņa pagodināšana ir cieši saistīta ar Viņa mācekļu uzticīgo dzīvi šeit virs zemes kā arī ar izglābto pagodināšanu Dieva valstībā visā mūžībā. Jāņa 17:24-26

5. Jēzus nevar iedomāties dzīvi savā godības valstībā bez saviem dārgi atpirktajiem, jo tie ir Viņa dāvana Tēvam, Viņa grūto ciešanu, Viņa lielā upura nopelns un lielais prieks. Viņš grib, lai arī mēs tie būtu, kuri pazīst Viņu un Viņa mīlestību! 1.Kor.2:9; Mat.25:21

Noslēgums.

Šī Jēzus lūgšana ir atgādinājums mums par tās spēku, par vajadzību piedzīvot Svētā Gara atmodu, kas piepilda mūs ar Dieva mīlestību un padara vienotus Kristū.

Dievs sagaida mūsu ticības atsaucību un grib mūs redzēt kā ticības spēka pilnus lūdzējus un aizlūdzējus, kuri ar patiesu degsmi un prieku apliecina, ka šodien ir cerība un atrisinājums visām grēka radītajām problēmām! Atcerēsimies, ka skaistā nākotne sākas jau šodien, kad pieņemam ticībā Jēzu un Viņam sekojam mīlestībā!

Kaut mēs to piedzīvotu šodien – tagad!