Piederēt Dieva ģimenei

(Autors: Īzaks Kleimanis)

„Bet ar tevi Es celšu derību. Tu iesi šķirstā, tu, tavi dēli, tava sieva un tavu dēlu sievas līdz ar tevi. Bet tev būs ņemt līdzi šķirstā no visa, kas dzīvo, no ikvienas radības divus, no visiem, lai tie līdz ar tevi paliktu dzīvi: tēviņam un mātītei tiem būs būt.” (1. Mozus 6:18,19)

Lasot uzmanīgi šos pantus, uzkrītoši ir tas, ka Dievs slēdz derību tikai ar vienu cilvēku. Un šis cilvēks ir Noa. Izglābti ir vairāki cilvēki. Dēli, meitas, bez tam arī dzīvnieku valsts priekšstāvji. Bet tomēr derību Dievs neslēdz ne tikai ar kustoņiem, bet neslēdz arī ar pārējiem cilvēkiem. Neslēdz ar Noa dēliem, neslēdz ar Noa sievu, bet slēdz tikai ar vienu cilvēku.

Un to, ka tas nav nekāds pārpratums, mēs atrodam apstiprinātu 7. nodaļas 1. pantā – „Un Tas Kungs sacīja Noam: „Ej šķirstā, tu un viss tavs nams, jo Es esmu vērojis, ka tu esi Manā priekšā taisns šinī ciltī.”” Nevis tavs nams ir taisns, bet tu esi taisns. Un tagad ej un līdz ar tevi tavs nams arī.

Viņa taisnības dēļ. Noa taisnības dēļ. Tas ir uzsvērts daudzās vietās, ka Noa bija taisns Dieva priekšā. Un šīs taisnības dēļ tika izglābts kāds atlikums gan no cilvēku cilts, gan arī no dzīvnieku pasaules. Un tā Noasa izglābšana atgādina mums Pestītāja nopelnu. Viņš ir vienīgais taisnais. Nav taisna itin neviena cita. Mateja 3:17 - „Un redzi, balss no debesīm sacīja: „Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts.””

Nav neviena otra. Ne es, ne tu, mēs neesam arī Dieva mīļie bērni, un pie mums nav Dieva labais prāts, jo Dieva dusmība ir tas, ko mēs esam pelnījuši. Arī cilvēki ir atzinuši, k Jēzus ir taisns cilvēks. Marka 7:37 ir dots neparasts un brīnišķīgs raksturojums no cilvēku puses par Jēzu – „Un brīnījās ļoti par to un sacīja: „Viņš visas lietas ir labi darījis; Viņš dara, ka pat kurlie dzird un mēmie runā.””

Vai jūs tādu cilvēku esat redzējuši, kas visas lietas dara labi? Mēs redzam, ka cilvēks kaut ko dara labu, bet ja mēs iepazīstamies tuvāk, tad mēs redzam, ka viņš ir tikai cilvēks. Kādreiz viņš arī kļūdās vai arī aiz nesaprašanas, vai cita dēļ izdara kaut ko ļaunu. Bet tie cilvēki, kas Viņu redzēja un pārbaudīja, brīnījās, jo Viņš visas lietas darīja labi.

Dievs Tēvs slēdza derību tikai ar Viņu. Bet šajā derībā var piedalīties citi. Tāpat kā Noas laikā šķirstā gāja viņa ģimene un varēja ieiet patiesībā vēl citi cilvēki. Viņš tos aicināja, bet tomēr tas, ar ko Dievs slēdza derību, bija tikai viens.

Tā tas ir arī šodien. “Pēc Savas gribas labā nodoma Viņš jau iepriekš nolēmis, ka mums būs Viņa bērniem būt caur Jēzu Kristu, par slavu Viņa augstajai žēlastībai, ar ko Tas mūs apveltījis Savā mīļotajā Dēlā.” (Efeziešiem 1:5, 6)

Paši mēs neesam patīkami Dievam, pēc savas dabas mēs neesam Dieva bērni un nevaram arī neko izdarīt, lai par tādiem kļūtu. Bet caur Jēzu Kristu, Jēzus Kristus dēļ arī mēs varam kļūt Dievam patīkami un pieņemami bērni.

Kā Noas laikā cilvēce neaizgāja bojā, bet mazs atlikums atlika Noasa taisnības dēļ, tā arī pēdējās dienās mūžīgo dzīvību saņems atlikums, varbūt nedaudzi, bet tomēr kādi to saņems, un tas nebūs viņu taisnības, bet gan Kristus taisnības dēļ.

Noas ģimene tika izglābta tāpēc, ka tā bija Noas ģimene. „Tu un tavs nams...” Viņš nevarēja pieņemt tanī brīdī vairāk nevienu svešu, kas nebija pievienojies viņa namam. Un tikai viņa nams tika izglābts Noas taisnības dēļ.

Ar tādiem noteikumiem arī mēs esam glābti Kristus taisnības dēļ. Tas ir – ja mēs kļūstam piederīgi Kristus namam, jeb ja mēs kļūstam par Kristus miesu, par Kristus brāļiem un māsām, tad Kristus mūs arī ievedīs glābšanas šķirstā un norādīs uz mums, un sacīs – „Redzi, še esmu Es un tie, ko Tu Man esi devis!” Ja mēs nepiederēsim Viņam, tad mūsos nav nekā, kas mūs varētu izglābt un darīt par atlikumu Kristus dienā, lai arī kā mēs pūlētos un pildītu, un paklausītu.

Īsumā atcerēsimies, kādā veidā mēs varam kļūt par Kristus ģimenes locekļiem jeb par Kristus namu. Nu Noas nams, mēs zinām, tie bija viņa dēli, viņa meitas. Viņš viņus mācīja, viņi klausīja kā bērni, viņi pieņēma viņa audzināšanu, viņa pamācību, un tā viņi kļuva par Noasa namu.

Par Kristus namu mēs saprotam, tas ir garīgs nams, tā ir garīga ģimene. Mēs neesam miesīgi Kristus bērni, Viņam miesīgu bērnu nav un nebija. 1. Korintiešiem 3:16 mēs lasām pirmo soli jeb pirmo priekšnoteikumu, kā mēs varam kļūt par Kristus namu un līdz ar to, kā mēs varam ar cerību raudzīties uz liktenīgo dienu – „Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo?”

Kā Dieva Gars var mājot mūsos? Dieva Gars nāk kā vadītājs, kā pamācītājs, protams, arī kā iepriecinātājs. Un Viņš mājo tikai to dzīvē un to sirdī, kuri Viņa vadību pieņem, tas ir – kuri Viņa vadībai seko. Ja cilvēks neseko, turas pretī Dieva Gara vadībai, vai Dieva Gars viņā mājos? Protams, nē. Viņš aicinās vēl un vēl. Viņa balss kļūs arvien klusāka un klusāka un beigās Svētais Gars izies no šī cilvēka un sacīs – „Šeit man nav, ko darīt!”

Kā Pestītājs mācīja mācekļiem? Ja jūs nepieņem kādā pilsētā, tad nokratiet pīšļus no savām kājām un izejiet no tās pilsētas. Neuzbāzieties! Svētais Gars nav uzbāzīgs. Viņš mūsos mājo, ja mēs ļaujamies no Viņa vadīties. Un ar to, ka mēs ļāvāmies no Viņa vienreiz vadīties un nācām draudzē, vai ar to ir garantēts, ka mēs vēl šodien esam Dieva nams? Nekādā gadījumā! Dieva Gars mūsos mājo, grib vadīt šodien no rīta, pusdienā un vakarā. Un jo mēs turamies pretī Viņa vadībai, jo Viņš no mums attālinās un var atstāt mūs jebkurā brīdī.

Tātad pirmais noteikums – mums ir jāļaujas vadīties no Svētā Gara. Mums ir katru dienu jāieklausās – ko Svētais Gars manī saka? Varbūt Viņš mani brīdina, varbūt Viņš mani laipni aicina kaut ko darīt vai kaut ko nedarīt. Un jācenšas, cik vien mēs spējam, šos lūgumus arī uzklausīt. Tad Svētie Raksti saka – tad jūs esat Dieva nams. Jūsos ir tas pats Gars, kas Kristum.

Otrs noteikums ir lasāms 2. Korintiešiem 6:17,18. Šeit ir rakstīts, kā mēs varam kļūt par Dieva dēliem un Dieva meitām. Jūs jau saprotat, ka tas ar to pirmo noteikumu ir cieši saistīts. „Tāpēc aizejiet no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka Tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad Es jūs pieņemšu. Tad Es būšu jums par Tēvu, un jūs būsit Man par dēliem un meitām, saka Tas Kungs, Visuvaldītājs.”

Šeit ir ļoti asi norobežots tas, ko Dievs grib darīt, un ko tikai Dievs var darīt. Un tas, ko cilvēks var darīt, un kas cilvēkam noteikti jādara, un ko Dievs viņa vietā nevar izdarīt. Cilvēks nevar kļūt par Dieva bērnu. Citi tā iešūpojas tādā ekstāzē un domā – nu viņi sāks kaut ko jūsmot, un līdz ar to viņi ir Dieva bērni. Tas ir nepareizi. Tikai Dievs var mani pieņemt un tevi pieņemt un darīt mūs par saviem bērniem, tas ir – pārveidot savā līdzībā.

Tas ir Dieva darbs. To mēs nevaram darīt. Bet ko tad mēs varam darīt? Tas ir šeit rakstīts – „Izejiet no viņu vidus!” Mēs dzīvojams starp cilvēkiem, kas dzīvo bez Svētā Gara un pret Svēto Garu, kam viss cēlais ir svešs, kas dara nešķīsto un dara to ar negausību. Ja mēs redzam, kas ir nešķīsts, un Svētais Gars pasaka priekšā – tas ir pretīgi, ko te dara, ko te lasa, ko te skatās un ko te runā - tad mums no tā ir jāatšķiras.

Mums ir jāpieceļas un jāsaka – „tas nav mans temats, tā nav mana vieta, tas nav tas, ko es varu darīt un ko es gribu darīt! Tas nav tas, kas man patīk! Tā nav tā vieta, kur es gribu atrasties!” Tas ir cilvēka darbs. To Dieva Gars mūsu vietā nevar padarīt, bet kad mēs esam izgājuši laukā, tad mēs nepaliksim tā kā atmesti un ne šur, ne tur, Jēzus saka – „Es jūs pieņemšu! Jūs būsiet citā sabiedrībā. Jums būs mutē Mani temati. Jums būs sirdī Manas domas. Jums būs tas prieks, kas nāk no Svētā Gara. Jūs kļūsiet Man līdzīgi, jūs būsiet Mani dēli un Manas meitas!”

Trešais noteikums ir rakstīts 1. Pētera 3. nodaļā, un tā ir pievienošanās tai derībai, ko Tēvs ir slēdzis ar Dēlu. 20., 21. pants: „Kas kādreiz bija nepaklausīgi, kad Dieva pacietība nogaidīja Noas dienās, kad taisīja šķirstu, kurā izglābās nedaudzas, proti, astoņas, dvēseles cauri ūdenim. Tas attēlo kristību, kura tagad arī jūs glābj. Tā nav miesas netīrības mazgāšana, bet ir labas sirdsapziņas izlūgšanās Dievā caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos.”

Tas, ka Noa iegāja šķirstā, tas simbolizēja Kristus nopelnu. Noa bija relatīvi taisns savam laikam. Un Kristus ir absolūti taisns visos laikos. Dievs slēdza derību ar Noa, un Dievs slēdza derību ar savu Dēlu. Bet tas, ka Noasa dēli un meitas, un viss viņa nams iegāja, tas jau simbolizēja to, ka grēcinieki iziet no pasaules nešķīstībām un negantībām un arī slēdz derību, tas ir pievienojas tai derībai, kas pastāv starp Tēvu un Dēlu. „Tā tur zīmētā kristība arī mūs tagad izglābj.” Tā nav miesas sārņu nolikšana, bet laba sirdsapziņas derība ar Dievu caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos.”

Nu šos trīs noteikumus varētu nosaukt arī vēl tā – meklēt ik dienas Dievu, vairīties ik dienas no grēka un no visa, kas nešķīsts un netīrs domās un darbos, un vārdos. Un pievienoties un pastāvēt tai derībai, ko mēs slēdzam ar Dievu. Šīs lietas mūs, protams, pašas par sevi neglābtu, bet šādi mēs kļūstam Kristus taisnības līdzdalībnieki un līdz ar to, ar šiem trim soļiem, šiem trim noteikumiem, ja mēs tos izpildām, mēs varam droši raudzīties nākamībā, mēs zinām – mēs esam Dieva nams, mēs esam Dieva dēli un meitas.

Dievs nav tik nevarīgs kā cilvēcīgie vecāki, kas arī gribētu savus bērnus glābt un pasargāt. Bet mums tas neizdodas. Mēs esam cilvēki. Mēs nevaram viņiem visur izsekot un nevaram no visa pasargāt. Bet Dievs nav tik nevarīgs kā cilvēki. Un tie, kas ir Viņa dēli un Viņa meitas, tie nekad neaizies bojā no pasaules un nekad nenotiks nekas tāds, ko Debesu Tēvs nevēlēsies vai kas Debesu Tēvu varētu pārsteigt.

2. Pētera 3:6,7 - „Tāpēc arī toreizējā pasaule gāja bojā ūdens plūdos. Bet tagadējās debesis un tagadējo zemi glabā un uztur tas pats vārds ugunij un bezdievīgo cilvēku tiesas un pazušanas dienai.”

Šodien daudzi saprot, ka mēs stāvam lielu pārmaiņu priekšā. Varbūt pat Trešā pasaules kara un cilvēces bojāejas priekšvakarā. Un neko tur nevar vairs noslēpt. Jautājums ir tikai – vai visiem jāiet bojā? Vai nav izejas no šī strupceļa, kurā cilvēce ir nepārprotami un neapšaubāmi nonākusi. Un lūk, te ir Noas šķirsts. Tas ir Jēzus Kristus, Viņa taisnības tērps, un Viņš savā tērpā, kā Viņš gleznaini saka – tā kā vista savus cālīšus paglabā, tā es jūs gribu paglabāt, ja jūs būsiet Mani dēli un Manas meitas.

Nepievilsimies no tā, ka cilvēki ēd, dzer, precas un dodas laulībā it kā nekas nebūtu. Nav jau arī tā, ka viņi pilnīgi neko nezina par draudošām briesmām. Bet viņi jūt, ka viņi nevar neko darīt. Viņi nezin tiešām, ka var izglābties vai nav viņiem dūšas izšķirties kaut ko darīt. Un tā viņi - jo vairāk izmisumā, jo vairāk ēd un dzer, jo vairāk viņi meklē kādas baudas, jo viņi jūt, ka rītdiena viņiem vairs nepieder.

Šodien ir laiks kļūt par Kristus taisnības dalībniekiem. Lai Dievs mums palīdz pārbaudīt mūsu dzīvi! Lūgsim, lai Dievs atdara mūsu ausis, lai mēs skaidrāk sadzirdētu Svētā Gara balsi mūsu dzīvē. Un lai tajā dienā, kas ir tuvu, mēs būtu tie, kas esam līdzīgi savam Pestītājam, kas esam Viņa ģimene!