Pārbaudījumi

Kas īsti ir pārbaudījumi? Kas jums pirmais nāk prātā dzirdot šo vārdu - pārbaudījumi?
Ir pārbaudījumi, piemēram, skolā, kuros galvenokārt tiek pārbaudītas cilvēka zināšanas vai prasmes.
Bet tie pārbaudījumi, par ko runā Bībele, ir ar dziļāku nozīmi, tie ir kas tāds, kas pārbauda, kāds esi tu pats, un kāda ir tava uzticība Dievam. Pie tam nevis ar mērķi novērtēt (Dievs tāpat tevi pazīst pietiekoši labi), bet ar mērķi audzināt, pilnveidot, attīrīt.

1. Korintiešiem 10:12, 13
“Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt. Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.”

1. Pētera 1:6, 7
“Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies.”

No šiem un citiem Bībeles tekstiem mums jāpatur prātā trīs svarīgas atziņas par pārbaudījumiem:
1. Pārbaudījumi ir un būs, mēs no tiem nevaram izbēgt.
2. Pārbaudījumi nav nekas patīkams.
3. Faktiski, visas ciešanas, ko mēs mēdzam saukt par pārbaudījumiem, ir velna darbs, tomēr ar Dieva žēlastību arī tās galu galā nāks mums par labu.

Kādi apstākļi vai kādas lietas tad pārbauda mūs un mūsu uzticību?

Pārdomāsim piemēru no Bībeles, kura gaismā mums būs vieglāk saprast, kas notiek mūsu pašu dzīvē. Tas ir kāds ļoti pazīstams stāsts, tāpēc mums nebūs tas viss jālasa, izlasīsim tikai dažus fragmentus. Tas ir stāsts par Jēkaba (Israēla) dēlu Jāzepu. Vai viņa dzīvē bija pārbaudījumi? Jā, bija gan, pie tam ļoti daudzveidīgi.

Lūk, viens no tiem:
1. Mozus 37:23-28
“Un notika, tiklīdz Jāzeps pienāca pie saviem brāļiem, tie novilka Jāzepam viņa svārkus - šos svārkus ar piedurknēm, kas tam bija mugurā, un sagrāba to un iemeta bedrē; bet bedre bija tukša bez ūdens. Un viņi atsēdās, lai ieturētu azaidu. Bet, paceļot savas acis, viņi ieraudzīja ismaēliešu karavānu tuvojamies no Gileādas. Viņu kamieļi nesa dārgas zāles, balzamu un mirres; un viņi bija ceļā uz Ēģipti. Tad Jūda sacīja saviem brāļiem: "Ko tas mums dod, ka mēs savu brāli nokaujam un viņa asinis izlejam? Iesim, pārdosim to ismaēliešiem, tad mēs savas rokas tam nebūsim pielikuši, jo viņš taču ir mūsu brālis un mūsu miesa." Un viņa brāļi tam paklausīja. Un garām gāja midiāniešu tirgotāji, tad brāļi izvilka un izcēla Jāzepu no bedres ārā un pārdeva Jāzepu ismaēliešiem par divdesmit sudraba seķeļiem, un tie aizveda Jāzepu uz Ēģipti.”

Vai šajā situācijā varam sacīt, ka Jāzeps savā dzīvē sastapās ar grūtu pārbaudījumu? Sagūstīts, nodots, sasiets, varbūt pat sasists, un galu galā pārdots verdzībā. Ja mēs savā dzīvē daudz mazākus sarežģījumus saucam par pārbaudījumiem, tad šis noteikti arī bija pārbaudījums.

Lūk, cita pārbaudījumu situācija viņa dzīvē:
1. Mozus 39:7-12
“Un pēc visiem šiem notikumiem gadījās, ka viņa kunga sieva meta savas acis uz Jāzepu un sacīja: "Guli pie manis." Bet viņš to noraidīja un sacīja sava kunga sievai: "Redzi, mans kungs nerūpējas ne par ko, kas te namā, un visu, kas tam pieder, viņš devis manās rokās. Viņš pats šinī namā nav lielāks par mani, un viņš man neko nav šinī namā aizliedzis kā vien tevi, tāpēc, ka tu esi viņa sieva. Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?" Un notika, ka viņa diendienā tā runāja ar Jāzepu, bet viņš to neklausīja un negāja gulēt pie viņas. Tad kādu dienu, kad viņš bija ienācis namā, lai padarītu savu darbu, un neviens cilvēks no nama ļaudīm negadījās klāt, viņa sagrāba to pie viņa drēbēm, sacīdama: "Guli ar mani." Bet viņš atstāja savas drēbes tās rokās, bēga un izskrēja ārā.”

Sakiet, vai tas bija pārbaudījums? Kā nu ne!
Un vēl trešā pārbaudījumu situācija:
1. Mozus 45:3, 4
“Un Jāzeps sacīja saviem brāļiem: "Es esmu Jāzeps! Vai mans tēvs vēl ir dzīvs?" Bet viņa brāļi nespēja atbildēt, jo tik iztrūkušies tie bija, viņa priekšā stāvot. Un Jāzeps sacīja saviem brāļiem: "Nāciet tuvāk klāt!" Un tie pienāca. Un viņš sacīja: "Es esmu Jāzeps, jūsu brālis, kuru jūs pārdevāt uz Ēģipti.”

Tagad Jāzeps ir varenās Ēģiptes valsts vadītājs, otrais aiz paša faraona, faktiski cilvēks ar neierobežotu varu. Un nu kā lūdzēji atnākuši tie paši nelietīgie brāļi, kuri pirms vairākiem gadiem viņu nodeva un padarīja par vergu. Vai šī situācija ir pārbaudījums? Un kā vēl!

Trīs situācijas Jāzepa piedzīvojumos norāda uz trīs veidu pārbaudījumiem arī mūsu dzīvē.

Pirmais variants: mums uzbrūk nelaime – varbūt slimība, varbūt tuva cilvēka zaudējums, varbūt materiāli zaudējumi. Smagi. Mēs ciešam. Jā, tas kaut kādā ziņā noteikti pārbauda mūs. Bet – vai tad mums ir izvēle? Tā ir nepārvarama vara, kurai mēs nespējam pretoties - gluži tāpat, kā Jāzeps nespēja pretoties saviem nodevīgajiem brāļiem un nonākšanai verdzībā.

Otrs variants ir jau citādāks. Tā ir situācija, kad mums ir iespēja un varbūt pat interese darīt ko tādu, par ko mēs zinām – tas nav labi un, ja es to izdarīšu, mani var sodīt. Varbūt uzlikt naudas sodu. Varbūt ielikt cietumā. Bet varbūt tā ir situācija, ko valsts likumi nereglamentē, bet mēs tiekam kārdināti rīkoties pretēji Dieva likumiem. Un mēs zinām – ja es to darīšu, es grēkošu. Es nostāšos pret Dievu ar visām no tā izrietošajām sekām.

Bet, atšķirībā no pirmā varianta, man ir iespēja izvēlēties. Runa ir par lietām, ko es varu darīt un varu arī nedarīt. Es varu pakļauties kārdinājumam un darīt to, par ko pienāks sods, vai vismaz morāls nosodījums, vai arī teikt nē un rīkoties tā, kā ir pareizi. Šo pārbaudījumu veidu tātad mēdz saukt par kārdinājumu.

Trešais variants: Tā ir pilnīga brīvība. Jāzepam bija visas iespējas atmaksāt brāļiem, un lai ko viņš darītu, viņam nekas nedraudēja. Viņš, piemēram, ar vienu rokas mājienu tos varēja padarīt par vergiem. Viņš varēja arī likt tos nonāvēt – viņš to varēja atļauties. Viņu ne tikai neviens par to nesodītu; viņam pat netiktu adresēti morālas dabas pārmetumi, jo viņš būtu rīkojies taisnīgi – gan pēc Ēģiptes likumiem, gan arī pēc tā laika izpratnes par Dieva likumiem. Brāļi taču bija to pelnījuši... Bet Jāzepā bija kas tāds, kas viņam lika rīkoties tik cēlsirdīgi, kā viņš patiesībā rīkojās. Pārdomājot stāstu par Jāzepu mēs redzam, ka viņa rīcību noteica nevis nepārvarami apstākļi, nevis bailes no soda, bet gan visaugstākais motivējošais princips, kāds vien cilvēka sirdī var būt - dievišķā mīlestība.

Kad sastopamies ar grūtībām, mēs sev sakām, ka šis nu ir pārbaudījumu laiks, un cenšamies lūkoties uz priekšu nākotnē, kad dzīve atkal ieies mierīgākos ūdeņos. Tomēr realitāte ir tāda, ka mūsu patieso būtību un garīgo saturu vairāk pārbauda nevis grūtības, bet labklājība.

Varbūt Jāzeps, kad brāļi viņu pārdeva verdzībā, un viņš tika aizvests uz tālu, svešu zemi, sākumā domāja, ka nu ir pienācis lielākais pārbaudījums viņa dzīvē. Tomēr tas tā nebija. Viņa lielākais pārbaudījums nebija arī Potifara sievas uzmācīgie kārdinājumi. Viņa lielākais pārbaudījums bija tad, kad viņa rokās nonāca autoritāte un vara darīt jebko - tajā skaitā arī atriebties visiem pāridarītājiem.

Tikt pārbaudītam, kad esi bezspēcīgs un tev nav izvēles, ir viena lieta, bet pavisam kas cits ir tad, kad tev ir plašas iespējas rīkoties, kā vien vēlies. Nabadzība, ciešanas, netaisnība, kārdinājums rīkoties nelikumīgi – jā, tie var būt pārbaudījumi, ar ko mums laiku pa laikam jāsaduras, bet, līdzīgi Jāzepam, visvairāk mēs tiekam pārbaudīti tad, kad mūsu rokās ir plašas iespējas; apstākļos, kad mums ir pilnīga izvēles brīvība. Kā mēs to izmantosim?

Grūtākais pārbaudījums nav tas, kā mēs pārcietīsim to, ka mums kaut kā nav, bet gan tas, kā mēs izmantosim to, kas mums ir.

Un ziniet, ja mēs šādā skatījumā domājam par Dievu, tad redzam, ka arī Viņš pats ir izturējis un joprojām iztur šo visaugstākā līmeņa pārbaudījumu.

Kāpēc Dievs Kristus Jēzus personā nāca uz šo zemi? Kāpēc Viņš cieta? Kāpēc Viņš ļāva, ka Viņu piesit krustā? Kāpēc Viņš neatmaksā mums pēc mūsu nopelna? Kāpēc Viņš piedod tev, un kāpēc Viņš žēlo mani?

Vai tāpēc, ka Viņam nebija citas izvēles? Vai tāpēc, ka kāds likums to prasīja? Vai tāpēc, ka kāds Viņu varētu sodīt, ja Viņš rīkotos citādi?

“Jo tik ļoti Dievs baidījās, ko par Viņu padomās eņģeļi, ka Viņš deva Savu vienpiedzimušo Dēlu”?

Atbilde, protams, ir NĒ! Dievs bija un ir pilnīgi brīvs, suverēns, ar neierobežotu varu un iespēju izvēlēties, kā savu varu izmantot. Un veids, kā Dievs izmanto savu brīvību un savu varu rāda (ko?...), ka Viņš patiešām mīl mūs.

Dievišķā mīlestība – acīmredzot tas arī ir galvenais, ja ne vienīgais, jebkura mūsu pārbaudījuma sekmīga iznākuma noslēpums.

Un Jāzepa pozitīvais piemērs rāda, ka šī augstākā līmeņa pārbaudes izturēšanai vajadzīgā dievišķā mīlestība var mājot arī cilvēkā. Cilvēkā, kurš dzīvo ar Dievu.

Citiem vārdiem, jo vairāk vietas mūsu dzīvē būs atvēlēts mīlestības Dievam, jo sekmīgāk arī mēs izturēsim visus pārbaudījumus, ko dzīve mums nes un joprojām nesīs. To arī visiem novēlu!

1. Pētera 5:10, 11
“Bet visas žēlastības Dievs, kas jūs Kristū ir aicinājis Savā mūžīgajā godībā, Tas jūs pēc īsām ciešanām pats sagatavos, stiprinās, spēcinās, darīs pastāvīgus. Viņam vara mūžu mūžos. Āmen!”